to do

Ja nemaldos, tad pēc 13 dienām domēns deelis.lv pāries atkal nic.lv īpašumā. Nezinu vai īpaši liels zaudējums tas būs. Ne? Pats jau nekur nepazudīšu, jo, redz, man taču īpašumā ir tik pat smieklīgs domēns - ivars.lv. Tur arī varēšu turpināt rakstīt par savām atkarībām un citiem piedzīvojumiem.

Domāju, ka domēnu ivars.lv ir nedaudz vieglāk atcerēties. Pat google analītiķis saka, ka adrese ivars.lv tiek pārsūtīta draugiem.lv vēstulēs. Un tas patiešām ir dīvaini.

Un, runājot par virsrakstu, apsolos, ka uzlikšu jaunajā nedēļā redirektu uz jauno adresi.

Ko tu vēl te dari?!

Tieši tāds jautājums nelielā izsauksmes formā neļāva man naktī aizmigt. Tikai atļāva ar grūtībām pamosties rīta gultā. Tāds teikums no draudzenes puses lika man sajusties tukši. Kā tukšai mucai, kas tālu neskan.

Tagad mana topa frāze viņai būs: "Khh, kā tad!". Ar tā ļoti izstieptu un dobju garo "ā". Jā, būšu vairāk vienaldzīgs. Mazāk izpatikšu viņai un vairāk koncentrēšos uz savām lietām. Žēl tikai, ka viņa nesaprot, ka dažādas divdomīgas frāzes un aizvainojumi attiecības neuzlabo. Patiešām. Velns, vēl joprojām jūtos tukši. Un vairāk vienaldzīgi. Muca esmu, tjipa, apaļa un kādreiz ar alu.

Runājot par alu, vakar divus alus izdzēru. Bija lēti (0.29) un hokejs arī solījās būt skatāms. Tikai pēdējā laikā nezinu vai alus ir tas, ko vēlos. Ehh...

Starp citu viens no iemesliem kāpēc gāju pirkt alu, bija mana nevēlēšanās fonā dzirdēt un skatīties kaut kādu sūda latīņamerikāņuziepenes seriālu. Ja man būtu izvēles, es tos seriāla scenāristus, režisorus un lomu atveidotājus ņemtu un ar sūdainu koku iemācītu, ka nav ko skalot smadzenes topošajām Latvijas mājsaimniecēm. Labi, scenāristu neaiztiktu, jo scenārists droši vien jau ir miris. Uzrakstījis savu ģeniālo scenāriju un ļāvis to izmantot visiem, kas to vēlas.

Esmu atradis iemeslu, lai nesteigtos ātrāk mājās.

Par Juri Milleru un Latte

Portālā TvNet ir nopublicēts raksts par tā saucamās grupas "Latte" izjukšanu. Neatbalstu anonīmu komentēšanu un gribēju paanalizēt man neinteresantā un tāpēc kaitinošā radio SWH dīdžeja, producenta un visādi citādi aktīva cilvēka Jura Millera pašslavināšanu.

Pēc pusotru gadu ilga, grūta darba grupas “Latte” dalībnieki Ainars Bumbieris, Pāvels Griškovs un Mārtiņš Ruskis sabiedrībai paziņoja, ka viņu starpā esošās nesaskaņas ir tik lielas, ka kopā strādāt viņi vairs nespēj.

Varētu padomāt, ka nesaskaņas ir starp trim grupas dalībniekiem, bet, paskatoties grupas twitter kanālā, var izlasīt, ka nesaskaņas ir starp grupu un Juri Milleru, nevis starp grupas dalībniekiem. Protams, mēs visi zinām, ka twitter ir neobjektīvs resurs, bet, tas vismaz dod ieskatu no cita skatu punkta.

Pie šāda pēkšņa secinājuma puiši nonāca pēc sava kārtējā koncerta 16. janvārī.

Kāpēc uzreiz pēkšņa? Ticu, ka solījumu neizpilde spēj izsist no sliedēm pat normālus cilvēkus, kur nu vēl grupas dalībniekus.

Par konflikta iemesliem un nesaskaņām, kas izraisīja tik spontānu un radikālu soli, slavas apžilbinātie jaunieši man tā arī nav uzskatījuši par vajadzīgu pateikt.

Slavas apžilbinātie? Kas ir slava Latvijas mērogā? Piedalīšanās vietējā Eirovīzijas konkursā un spēlēšana novadu kultūras namos? Droši vien šāda slava varētu arī apžilbināt, bet tajā pašā laikā ticu, ka pats Juris Millers tomēr ir centies viņus "apžilbināt", jo darboties balstoties uz entuziasmu ir diezgan ērti.

Diez vai tā ir tikai sakritība, ka manas prombūtnes laikā tika apzagtas telpas, kurās notika grupas mēģinājumi, – no tām pazuda virkne vērtīgu mantu un svarīgu dokumentu, tostarp pagājušajā gadā parakstīto līgumu oriģināli. Grupas “Latte” dalībnieku saistību ar šo faktu tagad noskaidro policija, kas atbilstoši Krimināllikuma XVIII nodaļai ir sākusi izmeklēšanu par zādzību, piesavināšanos un noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Diemžēl cilvēki, veicot šo noziedzīgo nodarījumu, neapzinājās tā tiesiskās sekas.

Un kāds sakars ir starp grupas likvidēšanu un telpu apzagšanu? Tik liela rindkopa, bet sakars ar grupas izjukšanu diezgan niecīgs. Protams, mēs vēlamies nomelnot grupu, tāpēc rakstam šādas ziņas. Es jau atbalstu.

Acīmredzot kā nenovēršams fakts ir jāuztver apstāklis, ka negaidīta slava, kas sasaucās ar izglītības trūkumu, vēlmi melot, interesi par narkotikām un gadījuma rakstura (tostarp – arī homoseksuālām) attiecībām, spēj apreibināt ne vienu vien jaunieti.

Kārtējās rindiņas, kuras vairāk vai mazāk rakstītas, lai nomelnotu grupas dalībniekus un pārsvērtu lasītājus Millera pusē. Visnotaļ spēcīgs teikums, kurā iekļauts viss sliktais, ko vien var izdomāt.

Atšķirībā no iepriekšējiem projektiem, ar kuriem varu lepoties, – grupām “Caffe” un “Prego”, grupas “Latte” gadījumā vienīgais, ar ko varēšu lepoties, ir tās ieskaņotās dziesmas, bet ne tās dalībnieku cilvēciskās kvalitātes, kas turpmāk man un daudziem citiem Latvijas iedzīvotājiem asociēsies tikai ar viņu pašu izdomāto un pašpasludināto “gay band”.

Kad beidzot sapratīsim, ka Latvija nav gatava gejiem un lesbietēm? Cilvēks var sadzerties, iekāpt mašīnā un notriekt dažus bērnus, bet tas nekas! Galvenais jau, lai cilvēks nav gejs!
Ar to es gribēju teikt, ka doma par tā saucamo "gey band" ir absurda. Katrs loģiski domājošs cilvēks saprastu, ka koncertu apmeklējumi samazināsies, ja uz skatuves būs kaut kādi geji. Ne?

Ar šo es, kā grupas izveidotājs, oficiāli paziņoju, ka grupas “Latte” bijušie dalībnieki ir zaudējuši jebkādu cieņu un uzticību manās acīs.

Nu, neesmu nevienu grupas dalībnieku saticis, bet cieņa pret viņiem zuda tieši brīdī, kad tika atskaņota pirmā dziesma.

Bet Pāvelam Griškovam es īpaši novēlu iemācīties dziedāt vismaz tā, lai viņa vokālās partijas koncertos vairs nekad nebūtu jāatskaņo iepriekš ierakstītā fonogrammā, jo tikai ar skaistu ģīmi kāpšanai uz skatuves vien ir par maz.

Atbalstām! Bet, ja grupu izveidoja Juris Millers, tad visa atbildība par grupas dalībieku nespēju kvalitatīvi izpildīt dziesmas balstās uz Jura pleciem. To, manuprāt, vienkārši loģika prasa.

Un vēl – es vēlos atvainoties gan visiem tiem sadarbības partneriem, kas bija pieteikuši grupas “Latte” koncertus tuvākajos mēnešos, gan tiem skatītājiem, kuri neredzēs grupas “Latte” koncertus jūnijā paredzētajā koncertturnejā un jūlijā paredzētajās brīvdabas muzikālajās izrādēs.

Zinot, ka Juris Millers ir bijis producents tādām grupām kā Kombuļi, Latte, Caffe un Prego, vienkārši jānovēl vairs nepiesārņot manu iemīļoto radio ar kaut kādiem tur sūda izpildītājiem.

deelis.lv – būt vai nebūt

Rīta darba sparā mani nedaudz pārsteidza e-pasta vēstule no nic.lv, kur spalgā balsī rakstīts, ka domēnam deelis.lv apritējis jau otrais gads un man, redz, vajadzētu iemaksāt astoņus latus, lai būtu man tā brīnišķā iespēja turpināt to īrēt.

Jā, paldies par savlaicīgu brīdinājumu, bet tiešām deelis.lv ir tik skanīgs nosaukums, lai ar skaidru galvu parakstītos uz vēl vienu gadu? Domāju, ka !

Atkal aukle

Pēc diezgan liela pārtraukuma man atkal ir tas gods nedaudz patēlot aukli brāļadēlam. Paša bērna audzināšanu gan šobrīd gan esmu patapinājis datoram, jo neuzskatu, ka stundu ilgāka sēdēšana pie datora nodarīs viņā psihei nenovēršamu ļaunumu, un to visi zin, jo esmu jau iepriekš deklarējis, ka mans pienākums galvenokārt ir skatīties, lai bērns nenolauž kaklu, nesadzerās etiķa esenci vai neiztukšo alkohola krājumus. Ja jau brāļa ģimenei izpalīdzu ar bērna pieskatīšanu, tad, domāju, man ir kaut kādas iespējas uzstādīt savus noteikumus.

Pirms brīža viņš man palūdza, lai aizsūtu viņam kādu dziesmu uz mobilo ar zilo zobu palīdzību. Ļāvu viņam pašam izvēlēties dziesmu un viņš izvēlējās Foo Fighters - The Pretender.

Tagad viņš saka, ka skolā paspēs izcelties ar šādu dziesmu un visi prasīs, lai iedod viņam pārsūtīt.

Naivi jau tas ir, bet tomēr ir labāk, lai bērnam telefonā ir šāda mūzika nekā kāds tizls mūziķis, kas savam nosaukumam liek priekšā burtu salikumu DJ.

Bērns tagad cenšas man ieskaidrot, ka viņš var ar savu mobilo sūtīt failus pa bluetooth pat 500 metru attālumā. Ehh, naivums.

Es, protams, arī esmu naivs un dzeru savu alu.

Skatos

Skatos šodienas televīzijas piedāvājumu un sāku nožēlot izdzerto vakardienas alus daudzumu.

Skatos kādi sūdi šodien tiks rādīti televīzijā un man paliek vienkārši slikti. Un vakardienas alus nemaz nepalīdz šodienas dūšai.

Skatos, ka esmu izdzēris visu savu mēneša normu. "Būs iemesls vairs nedzert" - nomierinoši sev saku.

Skatos, ka man nav pat iemesls cerēt uz dvēseli veldzējoša minerālūdens malka. Būtu vairāk izmisis un ietu pagrauzt ārā kādu sniega piku.

Mana ģimene

Lai kādi būtu mani vecāki un lai kāds būtu es, šķiet, man vienmēr ir patikusi tā tradīcija, ka kopā pie viena galda salasās daļa (vai visa) ģimenes un apspriež ģimenes, Latvijas vai pasaules notikumus.

Iedomājieties situāciju, ka ir jau pēc pusnakts, bet dažādi cilvēki un paaudzes vairākas stundas apspriež tiem interesējošas tēmas un tie dalās savā pieredzē. Dažiem, protams, rokās ir alus kausi, bet citi izlīdzas ar tēju. Izskan dažādi viedokļi vienā telpā. Tos netraucē ne televīzijas, ne radio fona trokšņi. Ir tikai ģimene, cilvēki un to viedokļi, plāni un idejas kā piepildīt šos plānus.

Tad, kad es piedalos šādās ģimenes viedokļu apmaiņā, tad man šķiet, ka mana ģimene ir piepildītāka nekā daudzas citas ģimenes. Mēs, šķiet, tādos brīžos cenšamies mācīties no citu ģimenes locekļu kļūdām un pieredzes.

Un šī patiešām ir viena no tām pieredzēm, kuru es vēlos mantos savā topošā ģimenē.